Vecpilsētas ielās dūmi klusi;
Sapņojam par to kas kādreiz būsim;
Laiks rit pāri visām mūsu lietām,
Pāri sapņiem, pāri saules rietam.
Esmu brīvs kā putns, gribu lidot;
Vēlreiz savās tēva mājās dzīvot;
Esmu brīvs kā putns gribu cerēt,
Nevajag uz svešām lietām derēt,
Nevajag man svešu jūtu,
Nevajag no tām nekā vairs nav.
Ieklausies vējā, ieklausies asarās;
Kā mūsu dzīve lēni, lēni rit,
Ieklausies vējā, mēs dzīvojam pasakās,
Un mūsu dzīvi nodzīvo kāds cits.
Tā vairs nav un tā nekad vairs nebūs;
Paliks tikai tie kam jākrīt ceļos,
Viņu saule pelēka no pelniem,
Galvenais ir nepalikt par velniem.
Esmu brīvs kā putns, gribu mīlēt,
Negribu es savu dzīvi zīlēt;
Esmu brīvs kā putns gribu cerēt,
Nevajag uz svešām lietām derēt,
Nevajag man svešu jūtu,
Nevajag no tām nekā vairs nav.
Klusēt un lūgt
Laikā, kas zūd.
Katrā tavā sirdspukstā
Kāds nepiepildīts vārds.
Dvēselē jau robežu nav
Esmu brīvs un sapņu zemes māju vairāk nav.
